pirmdiena, 2011. gada 11. jūlijs

Es gribu sekot

"Es gribu sekot tik Jēzum Kristum,
Un citur iet es nevēlos..."
Ar šādiem dziesmas vārdiem iesākās  2.jūlija sabata dievkalpojums Adventistu Alūksnes draudzē. Pie mums viesos bija atbraukuši arī adventisti no Gulbenes draudzes.
Šis dievkalpojums bija veltīts  Ceļa Meklētāju kluba darbības pārskatam. CM kluba vadītāja Marita Zelča visus klātesošos iepazīstināja ar Ceļa Meklētāju kustības pirmsākumiem, uzsverot, ka organizācijas pamatā ir centieni mācīt pusaudžiem veidot personīgas attiecības ar Dievu.
Uz ekrāna tika demonstrēti filmu kadri no iepriekšējo gadu Ceļa Meklētāju salidojumiem. Interesanti, ka viens filmas kadrs no kādas no pirmajām CM nometnēm Latvijā, kurā piedalījās arī jaunieši no Alūksnes draudzes, nezin kāpēc tika demonstrēts vēlreiz un vēlreiz. Nesapratām, kāpēc tā?
Vēlāk noskaidrojās, ka šajā filmas kadrā bija redzama kāda meitene, kuras piedalīšanās nometnēs kļuvušas par aizraujošu viņas dzīves stāstu. Toreiz šī meitene nometnē bija pirmo reizi kristiešu vidē. Un tad tikai viss sākās. Uzmanīgi lasiet tālāk!
Nākošajos gados šai meitenei uz Ceļa Meklētāju salidojumu sekoja brālis. Tad viņi abi ar Labo vēsti iepazīstināja savus vecākus. Pēc tam Labo glābšanas vēsti pieņēma abas viņu vecmāmiņas, un pagājušā vasarā ģimene piedzīvoja kopējas kristības. Lūk, kā notiek! Mums, zālē sēdošajiem, bija jānojauš, kā sauc šo meiteni. Es no savas puses varu pačukstēt, ka šī meitene pati šobrīd  jau mācās Ņūboldas koledžā. Gribas izsaukties: Kāda izaugsme! Brīnišķīgi! Un viss iesākās ar Ceļa Meklētāju salidojumu...
Ceļa Meklētāji no Alūksnes kluba "Dieva Pēdās"    

Dievkalpojuma laikā tika demonstrēti kadri no jauniešu sagatavotas izrādes iepriekšējā gada CM salidojumā. Tēma bija par to, ka jauniešiem jāizdara izvēle starp Dievu un pasauli. Galvenās izvēles ir:
kristiešiem - dievbijība, pasaulei - velna bijība... Laiku beigās ceļos gan kritīs visi; vieni šausmās, otri - neaprakstāmā laimē.
Dievkalpojuma turpinājumā sekoja jauno Ceļa Meklētāju biedru uzņemšana  Ceļa meklētāju Alūksnes klubā "Dieva Pēdās". Marita Zelča, Evita Zeile un Ilva Liepiņa Ceļa Mekletāju simbolus - dzeltenos kaklautus - apsēja 4 jaunajiem Ceļa Meklētāju kluba biedriem - Jorenam Rūnikam, Ērikam Vanuškam, Rebekai Baroniņai un Markam Loginam.
Dievkalpojumu noslēdza Ceļa Meklētāju himna, ko vienbalsīgi, kājās piecēlušies, dziedāja visi draudzes locekļi, bērni un jaunieši.
Laikrakstam "Adventes Vēstis" ziņu veidoja Anna Jaunzeme

pirmdiena, 2011. gada 27. jūnijs

..lai nekāda rūgta sakne, augstu izaugusi, jums nekaitētu..






Šis Vēstules ebrejiem 12:15. pants labi atgādina padomu, "pielūkot, lai neviens nezaudē Dieva žēlastību"... šoreiz pavisam ironiskā kārtā, jo rūgta sakne patiešām ir izaugusi, pavisam fiziski redzama, mūsu dievnamā, un tagad mēs ar viņu cīnāmies. Tas notiek tā - vispirms pamats (lasi -dievkalpojuma telpas grīda) no nesatricināma kļūst mīksts un vēl mīkstāks, tad draudzes kopējās dziesmas laikā es  "..(ne)sarg(ājos), ..(un).., maldu līdzi aizrauta, ..zaudēju savu stipro pamatu" kā 2.Pētera vēstules 3:17 (lasi - acumirklī zem klavierēm izveidojās bedre, kuru tikpat acumirklī piepildīja manas kājas). Tad brāļi lika galvas kopā, apspriedās, ka "būs smalko smaržu vietā puvuma smaka" kā Jesajas 3:24. Un tagad mēs ar to cīnāmies, lūk, fotogrāfijās redzamajā veidā.
Bet ja pavisam nopietni, tad nepilnus trīs gadus atpakaļ veicot remontu, nebija ne mazākās ziņas no slapjās pelējuma sēnes, kas tagad liek mums izplēst, izmēzt, iztīrīt un atjaunot. Labprāt pieņemam padomus, kā to darīt vispraktiskākajā veidā! Bet mēs turpinām dievkalpojumus, jo vēl jau pus zāle mums ir ar drošo pamatu, un laipni gaidīsim jūs, gan tagad, gan arī pēc remonta!


piektdiena, 2011. gada 22. aprīlis

Bībeles studiju seminārs Ziemeļvidzemes draudzēm

Mēs, alūksnieši, bijām ļoti priecīgi, ka varējām piedalīties Bībeles studiju nodaļas vadītāju un skolotāju seminārā Ziemeļvidzemes draudzēm, kas notika Limbažos 10.aprīlī.
Iegūtie iespaidi mūs rosināja vēl vairāk nodoties sabatskolas darbam, ko esam apņēmušies,- Bībeles studiju nodarbību pilnvērtīgākai sagatavošanai, atklājot sev jaunas svētības šajā darbā. Gan sev, gan arī citiem, cerams. No Alūksnes draudzes seminārā piedalījāmies 6 skolotāji, bija skolotāji arī no Valkas, Limbažu, Siguldas draudzēm, bet telpas būtu varējušas uzņemt vairāk dalībnieku no vairāk draudzēm, tas bija to vērts!
Mācītājs Tālivaldis Vilnis dalījās ar Adventistu Baznīcas Ģenerālkonferences veidoto materiālu „Sabatskolas piedzīvojums.” Mācītājs pastāstīja par Barnas institūtā (The Barna Research Group) veiktiem pētījumiem par dažādu draudžu un konfesiju kristiešu dzīvesveida praktizēšanu ikdienā pasaules mērogā. No adventistiem, izrādās, tikai 47% draudzes locekļu regulāri apmeklē draudzi (citās denomenācijās 60-70%), tikai 49% adventistu regulāri lasa Bībeli (citi protestanti lasa pat 75 %), regulāri lūdz Dievu tikai 79 % adventistu ( turpretī Vasarsvētku draudzes locekļi – 97%), un aktīvi kalpošanā draudzē iesaistās tikai 16% adventistu (citās denomenācijās arī līdz 30-40%). Arī Bībeles studijas regulāri nedēļas laikā mācās tikai 15% adventistu draudzes locekļu. Šie skaitļi ir skumji šokējoši, bet no patiesības nevajag slēpties, tas liek padomāt un saprast, ka mums nav nekāda pamata lepoties par iepriekšējiem sasniegumiem, bet ir jāiemanto pazemība un jāatļauj Svētajam Garam izmainīt mūs.
Mācītājs T.Vilnis stādīja priekšā Ģenerālkonferences izvirzītos 4 sabatskolas uzdevumus, stāstītajā sasaucoties ar Bībeles studiju skolotāju un draudzkopju semināru iepriekšējā mēnesī Cēsīs, kur par to runāja mācītājs Miks Kaimiņš un ļaujot atcerēties iepriekšējā gadā arī Cēsīs notikušo Bībeles studiju skolotāju semināru, kur šos jautājumus aplūkoja mācītājs Ivo Roderts. Četri uzdevumi, kas rekomendējami katrā Bībeles studiju nodarbībā, ir: Bībeles izpratnes padziļināšana, sadraudzība, kalpošana sabiedrībai un pasaulplašās draudzes vienotības izjūta jeb misija.
Pēc nelielas pauzes varējām piedalīties praktiskā Bībeles studiju nodarbībā, ko vadīja palīgmācītājs Uģis Dauksts. Viņš dalījās savā pieredzē iegūtās Bībeles studiju nodarbības plānošanas un vadīšanas metodēs. Tas bija aizraujoši, reizē ar noslēpumu un intrigu, kas būs tālāk, tā kāpinot dalībnieku interesi kā īstā piedzīvojumā. Klātesošie tika sadalīti 3 grupās, katra grupa veica gan radošu uzdevumu, gan pārrunāja iespējamās atbildes uz jautājumiem par Bībeles tekstiem. Man ļoti patika padoms, lietot svaigus papildus Bībeles tekstus, bez palīgmateriālā nedēļas pētījumiem piedāvātajiem. Pārdomājot tos, visi dalībnieki, gan ar savām cītīgi aizpildītām studiju tematu grāmatiņām, gan tie, kas ikdienā mazāk pētījuši konkrēto tēmu, jūtas līdzvērtīgi un var pētīt un iesaistīties diskusijās. Šī Bībeles studiju nodarbība tiešām bija par Bībeli un tajā atklāto mums, nevis stunda par palīgmateriāliem un komentāriem. Ja seminārā izskanēja doma, ka katram sabatskolas dalībniekam ir jāsaņem viņam piemērots „ēdiens” garīgā izsalkuma apmierināšanai, tad šī praktiskā nodarbība to tiešam sasniedza.
Pēc sadraudzības brīžiem ar bezgala garšīgām pusdienām, par ko īpaša pateicība Limbažu draudzes čaklajam māsām, mēs iedziļinājāmies mācītāja Gunta Bukaldera sagatavotajā plašajā izpētē par atmodu un reformāciju. Pamatojoties dziļos pētījumos, var saprast, ka atmoda ir mūsu atļauja Svētajam Garam darboties mūsos un mūsu katra vēlēšanās pēc jaunām, ciešākām attiecībām kalpošanā. Reformācija būs tā prakse, kā Svētais Gars darbosies, pārveidos, izlabos, stiprinās un lietos mūs.
G. Bukaldera prezentētais materiāls bija ļoti vērtīgs un rūpīgi izstrādāts. Bija žēl, ka laika trūkuma dēļ lektors apstādināja sevi un prezentāciju pusē. Tiešam ceram, ka mēs varēsim piedalīties arī nākošā sanāksmē, kur pētījumus varēsim iepazīt turpinājumā.
Vēlreiz paldies mācītājiem Talivaldim Vilnim, Guntim Bukalderam, Uģim Daukstam, kas veidoja semināru, par vērtīgajam atziņām, mācītājam Dzintaram Ozoliņam par interesantām atziņām diskusijās un arī mūsu mācītājam Almantam Liepiņam, ar kā gādību mēs varējām nokļūt seminārā Limbažos.