Lieldienas Alūksnes draudzē

Aprīļa mēneša sākumā visa kristīgā pasaule svinēja Lieldienas. Alūksnē tika rīkots krusta gājiens cauri pilsētai no luteriskās uz katoļu baznīcu.

Adventistu Alūksnes draudze atcerējās un atzīmēja Kristus lielo upuri Lielās Piektdienas vakarā arī savā dievnamā. Tika uzaicināti arī viesi. Vispirms visus uzrunāja draudzes mācītājs Almants Liepiņš un Ilva Liepiņa. Viņi uzaicināja mūs šajā vakarā dziļāk ielūkoties sevī un saprast, ka Kristus pie krusta cieta mūsu grēku dēļ. Tagad Kristus klaudzina pie durvīm, lai mēs viņu ielaistu. Viņš klaudzina pie ikviena cilvēka sirds durvīm.

Draudzes nama telpās bija izvietotas 5 lūgšanu un pārdomu pieturas, kur ikkatrs šī vakara apmeklētājs varēja apstāties, apsēsties, klusībā lasīt izliktos garīgos lasām materiālus un lūgšanās sarunāties ar Dievu.

Un tā, mīļie lasītāji, es uzaicinu jūs neklātienē kopā ar mani ceļot un uz kādu laika sprīdi apstāties katrā no lūgšanu pieturām.

I Lūgšanu pietura

Moto: „Tur, kur Golgātas krusts, un kur tik daudz sāpju justs,

Savu krustu es nolikšu, savas sāpes es stāstīšu.”

Dievs nav solījis, ka tie, kas sekos Viņam, baudīs kādu īpašu imunitāti pret sāpēm un bēdām. Nē, arī Jēzus nebaudīja īpašu imunitāti. Un tomēr Dievs apsolīja tiem, kas ies Viņa ceļu, pietiekoši daudz prieka un drosmes, pietiekoši daudz mīlestības un uzticības, lai viņus darītu par spējīgiem sasniegt daudz vairāk nekā tikai visu izturēt.

Mūsu katra dzīvē ir sāpes, skumjas, vilšanās un pārdzīvojumi, gan personīgi, gan tādi, kas skar mūsu draugus, radus, ģimenes locekļus. Šeit ir tā vieta, un tagad ir tas laiks, kad savas rūpes, pārdzīvojumus, sāpes, skumjas, nožēlu un ilgas varam nodot Dievam, mūsu mīlošajam un žēlastības pilnajam Debesu Draugam, kurš mūs saprot vislabāk. Dievam nav svešas mūsu sāpes, jo Viņš ir tāds Dievs, kas spēj līdzi just. Šajā brīdī veltīsim laiku arī pārdomām par Dieva sāpēm, kuras Viņš izcieta par mums un caur kurām mums tiek dāvāta jauna dzīve. Uzticēsim Dievam savus pārdzīvojumus, atbrīvosim savas sirdis Dieva mieram, priekam un mīlestībai!

Aizejot no šīs lūgšanu pieturas, ikviens varēja paņemt no sarkana papīra izgrieztu sirdi ar uzaicinājumu: „Atver sirdi!” Atverot sirdi, tas vidū varēja lasīt dzejoli. Lasīšu fragmentu no tā: „Ja līdzās drauga nav neviena un dzīves troksnī nogurusi sirds, Ja pelēkas šķiet dzīves dienas, šai brīdī Jēzus tev vistuvāk ir.”

II Lūgšanu pieturā

bija uzaicinājums iedomāties, kādu cilvēku ceļojam pa tuksnesi. Spīd karsta saule, sausais vējš izkaltējis viņa lūpas. Apkārt ir redzamas tikai smiltis... Cilvēks meklē ūdeni. Tad viņš ierauga tīra, skaidra ūdens strautiņu. Cilvēks pieiet pie tā...paskatās...pagriežas...un aiziet nedzēris...

Dievs mums piedāvā dzīvības ūdeni. Neiesim tam garām. Tikai Dieva mīlestība mūs var piepildīt. Un tikai no mums ir atkarīgs, vai pieņemsim šo dāvanu.

Bībelē mēs varam atrast daudz brīnišķīgus Dieva apsolījumus, uz kuriem mēs varam paļauties. Tavā priekšā ir nedaudzi no šiem apsolījumiem. Pakavējies pie tiem! Lasi, lūdz un pārdomā, ko Tu izvēlies par ceļvedi savai dzīvei. Lūk, daži no šiem apsolījumiem:

• „Tuvojieties Dievam, tad Viņš tuvosies jums. (Jēk 4:8).
• „Dievs var jums bagātīgi dot visādu žēlastību, ka jums arvienu ir pilnīga iztikšana un vēl pietiekoši paliek pāri labiem darbiem” (2Kor 9:8).
• „Tas Kungs ir ar jums, kamēr jūs esat ar Viņu, un, ja vien jūs Viņu meklēsiet, jūs Viņu arī atradīsiet, bet ja jūs Viņu atmetīsiet, tad Viņš jūs arī atmetīs” (2Laiku 15:2).

Jāpiezīmē, ka šeit katrs apmeklētājs varēja saņemt konfektes, tādu kā spirdzinājuma lāsi, un katrā no tām arī bija ievietoti Dieva apsolījumi no Bībeles.

Alūksnes draudzes daļa pasākuma pārdomās

III Lūgšanu pieturā

tiek uzdots jautājums, kā lai mēs pareizi novērtējam sevi? Dievs par mums ir samaksājis bezgalīgi lielu cenu un vēlas, lai Viņa izredzētais mantojums sevi vērtē pēc tās cenas, kādu Viņš par tiem atdevis. Visas pasaules vērtība nobāl cilvēka dvēseles vērtības priekšā. Dievs mūs vērtē divu iemeslu dēļ: Viņš mūs ir radījis pēc savas līdzības un atdevis Savu Dēlu, kas ir nomiris par mums. Dievs mīl bez nosacījumiem. Dievs negaida, kamēr tu kļūsi pilnīgs – Viņš tevi mīl jau tagad. Kā mēs sevi vērtējam? Varbūt mēs redzam tikai savas negatīvās emocijas, savu zemo pašvērtējumu? Katram priekšā bija lapiņas, uz kurām uzrakstītas tās izjūtas, ko mēs bieži sev sakām, bet aiz tām ir uzrakstīts tas, ko par mūsu patieso vērtību saka Dievs. Lasi, pārdomā un pavadi laiku sarunā ar Dievu! Lūk, dažu lapiņu saturs:

• Tu saki: „Es jūtos vientuļš,” bet Dievs saka „Es tevi neatstāšu un nepametīšu” (Ebr.13:5).
• Tu Saki: „Neviens mani nemīl pa īstam”, Dievs saka: „Es tevi mīlu”(Jāņa 3:16; 13:34).
• Tu Saki: „Man nav spēka turpināt!”, Dievs saka :”Mans spēks nespēkā varens parādās” (2Kor 12:9)

IV Lūgšanu pieturā

tiek stāstīts par to, ka ir dažādas situācijas mūsu garīgajā dzīvē, kad ir nepieciešama steidzama palīdzība. Dievs vienmēr ir gatavs mūs uzklausīt un atbildēt uz mūsu ārkārtas zvaniem caur Savu Vārdu. Tavā priekšā uz lapiņām ir aprakstītas šīs dažādās situācijas un klāt ir pievienota nodaļa no Dieva Vārda, kas šajā situācijā varētu Tev palīdzēt. Pārdomā vienu vai vairākas, izlasi no Bībeles norādīto vietu un kādu laiku pavadi sarunā ar Dievu. Lūk, tikai dažas no situācijām:

• Tavai ticībai nepieciešams uzmundrinājums - ir ieteikums izlasīt Ebreju 11.nodaļu,
• Esi nomākts – lasi Psalms 37,
• Esi grēkojis – lasi Psalms 51,
• Grūti saprasties ar līdzcilvēkiem – lasi Romiešiem 12.

Ir uzaicinājums, ka aizejot no šīs pieturas, jāpaņem sev līdz papīra lapiņa, uz kuras uzrakstīta recepte pret grēku. Noteikti arī Jūs, cienījamo lasītāj, to vēlētos uzzināt. 

Lūgšanu un pārdomu pieturu sagatavotāja Evita Zeile

Recepte pret grēku.

„Saroc paklausības saknes, saplūc dvēseles skaidrības, pacietības un taisnprātības ziedus, vēl pievieno labus darbus, aplej ar grēksūdzes asarām, pieber pa šķipsniņai cilvēkmīlestības un žēlsirdības sāls, pieliec padevības un pielūgsmes pulverīti. Pa 1 karotītei trīs reizes dienā dzer zāles, kas saucas „Bīsties Dievu!” 

Pats tērpies godīguma drānās. Nekul tukšus salmus, citādi saaukstēsies un atkal sasirgsi ar grēku.”

V Lūgšanu pietura bija lasītava.

Šeit uz galda bija novietotas ļoti daudzas gan latviešu, gan ārzemju autoru kristīgās grāmatas. Tajās bija ieliktas grāmatzīmes un arī atzīmētas vietas, kuras vajadzētu izlasīt, pārdomāt un veltīt laiku lūgšanai par izlasīto.

Visā šajā lūgšanu ceļojuma laikā dievnama telpās bija klusums, kam fonā skanēja klusināta mūzika un lūgšanu pieturas izgaismotas ar daudz jo daudzām svecītēm.

Kad bijām apmeklējusi visas lūgšanu pieturas un gremdējušies pārdomās un lūgšanās, tad mīļu roku īpašnieces blakus telpā jau gaidīja mūs ar karstu tēju un lielu jo lielu kliņģeri. Mēs visi draudzīgi sēdējām un pārrunājām to, kā Dievs mūsu katra dzīvē ir uzklausījis lūgšanas. Sevišķi prātaā palika draudzes vecākā Aivara Zeiļa stāstītais notikums no viņa vecāku dzīves. Vecāku māja atradās dzelzceļa malā, kur auga eglīšu dzīvžogs. Sausā laikā dzirkstele no garāmbraucoša vilciena aizdedzināja dzīvžogu, un jūs taču ziniet, cik ātri deg un švirkst eglīšu skujas. Liesmas pa degošajam eglītēm ātri tuvojās lauku māju kompleksam. Izmisumā Aivara Zeiļa tēvs sauca pret debesīm: „Dievs, palīdzi!”. Dievs acumirklī uzklausīja šo izmisuma saucienu. Pēkšņi spēcīgs vējš virpulī sagriezās pretējā virzienā, kā iepriekš, no ziemeļiem, un liesmas kā nebijušas, nodzisa. Vēl ilgi stāvēja kāda eglīte, ko aplūkot – dienvidu puse pārogļojusies un ziemeļu puse koši zaļa. Paldies Dievam!

Raksta autore Anna Jaunzeme

Un nobeigumā īpašu paldies draudzes vārdā es vēlētos pateikt Evitai Zeilei par sagatavotajiem materiāliem garīgajam ceļojumam pa lūgšanu pieturām, kā arī fotomeistaram Almantam Liepiņam un Ilvai Liepiņai.

 Neklātienes ceļojumā ar jums kopā bija Anna Jaunzeme