Bībeles pētījumos par Pāvila vēstuli romiešiem iepriekšējā nedēļā uzzinājām, ka, sakot stipri vienkāršoti, Jēzus Kristus Vārdā kristīti, esam iegremdēti Viņa nāvē, tātad, „esam miruši grēkam.” (Rom.6:2) (Jo Kristum nebija grēku, Viņš izcieta nāvi mūsu soda vietā par mūsu grēku) Tāpat esam uzzinājuši, ka tas nozīmē, ka mēs esam „no grēka atsvabināti.” (Rom 6:18)
Kā tas palīdzēja man, piemēram, pagājušajā nedēļā? Vai šī nedēļa bija brīva no grēka? Vai man jau ļoti iepatikās dzīvot pilnīgu dzīvi? Ja nēēēē...., tad, kur ir problēma?
Vai tikai man ir apustuļa Pāvila vēstījuma un manas dzīves realitātes neatbilstības problēma?
Tā kā Bībele ir patiess un nevainojams Dieva Vārds, mums ir jālūkojas dziļāk, lai uzzinātu, ko Dievs vēlas mums iemācīt.
Kad Jēzus nomira, tie, kas pieņēmām Viņu, apliecinot to savās kristībās, arī nomirām. Un tagad Dieva likuma vara sodīt mūs par mūsu dzīves neatbilstību pilnībai saglabājas tikai, ja mēs neesam nomiruši kristībās, kopā ar Jēzu!
Tāpēc esam no sirds priecīgi par Māras, Jāņa, Ernesta, Alberta, Imanta, Danas, Martas, Agates un Marka vecmāmiņu Edīti Rinķi, kas sekojot gan Jēzus Kristus, gan jau trīs savu mazbērnu piemēram, 4.augustā Vidzemes jūrmalā atdeva savu iepriekšējo dzīvi Jēzus dārgajai samaksai un tika kristīta Jēzus Kristus Vārdā. Reizē ar Alūksnes draudzes jauno mīļo māsu Edīti jūras viļņos devās viņas meita Rudīte, znots Ilmārs un Ilmāra mamma, lai atpakaļceļā nāktu kā četri Dieva bērni, atbrīvoti no grēka un likumīgā soda varas!
