Aprīļa mēneša
sākumā visa kristīgā pasaule svinēja Lieldienas. Alūksnē tika rīkots krusta
gājiens cauri pilsētai no luteriskās uz katoļu baznīcu.
Adventistu
Alūksnes draudze atcerējās un atzīmēja Kristus lielo upuri Lielās Piektdienas
vakarā arī savā dievnamā. Tika uzaicināti arī viesi. Vispirms visus uzrunāja
draudzes mācītājs Almants Liepiņš un Ilva Liepiņa. Viņi uzaicināja mūs šajā
vakarā dziļāk ielūkoties sevī un saprast, ka Kristus pie krusta cieta mūsu
grēku dēļ. Tagad Kristus klaudzina pie durvīm, lai mēs viņu ielaistu. Viņš
klaudzina pie ikviena cilvēka sirds durvīm.
Draudzes nama
telpās bija izvietotas 5 lūgšanu un pārdomu pieturas, kur ikkatrs šī vakara
apmeklētājs varēja apstāties, apsēsties, klusībā lasīt izliktos garīgos lasām
materiālus un lūgšanās sarunāties ar Dievu.
Un tā, mīļie lasītāji, es uzaicinu jūs neklātienē kopā ar mani ceļot un uz kādu
laika sprīdi apstāties katrā no lūgšanu pieturām.
I Lūgšanu pietura
Moto: „Tur, kur
Golgātas krusts, un kur tik daudz sāpju justs,
Savu krustu es
nolikšu, savas sāpes es stāstīšu.”
Dievs nav
solījis, ka tie, kas sekos Viņam, baudīs kādu īpašu imunitāti pret sāpēm un
bēdām. Nē, arī Jēzus nebaudīja īpašu imunitāti. Un tomēr Dievs apsolīja tiem,
kas ies Viņa ceļu, pietiekoši daudz prieka un drosmes, pietiekoši daudz
mīlestības un uzticības, lai viņus darītu par spējīgiem sasniegt daudz vairāk
nekā tikai visu izturēt.
Mūsu katra dzīvē
ir sāpes, skumjas, vilšanās un pārdzīvojumi, gan personīgi, gan tādi, kas skar
mūsu draugus, radus, ģimenes locekļus. Šeit ir tā vieta, un tagad ir tas laiks,
kad savas rūpes, pārdzīvojumus, sāpes, skumjas, nožēlu un ilgas varam nodot
Dievam, mūsu mīlošajam un žēlastības pilnajam Debesu Draugam, kurš mūs saprot
vislabāk. Dievam nav svešas mūsu sāpes, jo Viņš ir tāds Dievs, kas spēj līdzi
just. Šajā brīdī veltīsim laiku arī pārdomām par Dieva sāpēm, kuras Viņš
izcieta par mums un caur kurām mums tiek dāvāta jauna dzīve. Uzticēsim Dievam
savus pārdzīvojumus, atbrīvosim savas sirdis Dieva mieram, priekam un
mīlestībai!
Aizejot no šīs
lūgšanu pieturas, ikviens varēja paņemt no sarkana papīra izgrieztu sirdi ar uzaicinājumu:
„Atver sirdi!” Atverot sirdi, tas vidū varēja lasīt dzejoli. Lasīšu fragmentu
no tā: „Ja līdzās drauga nav neviena un dzīves troksnī nogurusi sirds, Ja pelēkas
šķiet dzīves dienas, šai brīdī Jēzus tev vistuvāk ir.”
II Lūgšanu pieturā
bija uzaicinājums
iedomāties, kādu cilvēku ceļojam pa tuksnesi. Spīd karsta saule, sausais vējš
izkaltējis viņa lūpas. Apkārt ir redzamas tikai smiltis... Cilvēks meklē ūdeni.
Tad viņš ierauga tīra, skaidra ūdens strautiņu. Cilvēks pieiet pie
tā...paskatās...pagriežas...un aiziet nedzēris...
Dievs mums
piedāvā dzīvības ūdeni. Neiesim tam garām. Tikai Dieva mīlestība mūs var
piepildīt. Un tikai no mums ir atkarīgs, vai pieņemsim šo dāvanu.
Bībelē mēs varam
atrast daudz brīnišķīgus Dieva apsolījumus, uz kuriem mēs varam paļauties. Tavā
priekšā ir nedaudzi no šiem apsolījumiem. Pakavējies pie tiem! Lasi, lūdz un
pārdomā, ko Tu izvēlies par ceļvedi savai dzīvei. Lūk, daži no šiem
apsolījumiem:
- „Tuvojieties Dievam, tad Viņš
tuvosies jums. (Jēk 4:8).
- „Dievs var jums bagātīgi dot visādu
žēlastību, ka jums arvienu ir pilnīga iztikšana un vēl pietiekoši paliek
pāri labiem darbiem” (2Kor 9:8).
- „Tas Kungs ir ar jums, kamēr jūs
esat ar Viņu, un, ja vien jūs Viņu meklēsiet, jūs Viņu arī atradīsiet, bet
ja jūs Viņu atmetīsiet, tad Viņš jūs arī atmetīs” (2Laiku 15:2).
Jāpiezīmē, ka
šeit katrs apmeklētājs varēja saņemt konfektes, tādu kā spirdzinājuma lāsi, un
katrā no tām arī bija ievietoti Dieva apsolījumi no Bībeles.
tiek uzdots
jautājums, kā lai mēs pareizi novērtējam sevi? Dievs par mums ir samaksājis
bezgalīgi lielu cenu un vēlas, lai Viņa izredzētais mantojums sevi vērtē pēc
tās cenas, kādu Viņš par tiem atdevis. Visas pasaules vērtība nobāl cilvēka
dvēseles vērtības priekšā. Dievs mūs vērtē divu iemeslu dēļ: Viņš mūs ir
radījis pēc savas līdzības un atdevis Savu Dēlu, kas ir nomiris par mums. Dievs
mīl bez nosacījumiem. Dievs negaida, kamēr tu kļūsi pilnīgs – Viņš tevi mīl jau
tagad. Kā mēs sevi vērtējam? Varbūt mēs redzam tikai savas negatīvās emocijas,
savu zemo pašvērtējumu? Katram priekšā bija lapiņas, uz kurām uzrakstītas tās
izjūtas, ko mēs bieži sev sakām, bet aiz tām ir uzrakstīts tas, ko par mūsu
patieso vērtību saka Dievs. Lasi, pārdomā un pavadi laiku sarunā ar Dievu! Lūk,
dažu lapiņu saturs:
- Tu saki: „Es jūtos vientuļš,” bet
Dievs saka „Es tevi neatstāšu un nepametīšu” (Ebr.13:5).
- Tu Saki: „Neviens mani nemīl pa
īstam”, Dievs saka: „Es tevi mīlu”(Jāņa 3:16; 13:34).
- Tu Saki: „Man nav spēka turpināt!”,
Dievs saka :”Mans spēks nespēkā varens parādās” (2Kor 12:9)
IV Lūgšanu
pieturā
tiek stāstīts
par to, ka ir dažādas situācijas mūsu garīgajā dzīvē, kad ir nepieciešama
steidzama palīdzība. Dievs vienmēr ir gatavs mūs uzklausīt un atbildēt uz mūsu
ārkārtas zvaniem caur Savu Vārdu. Tavā priekšā uz lapiņām ir aprakstītas šīs
dažādās situācijas un klāt ir pievienota nodaļa no Dieva Vārda, kas šajā
situācijā varētu Tev palīdzēt. Pārdomā vienu vai vairākas, izlasi no Bībeles
norādīto vietu un kādu laiku pavadi sarunā ar Dievu. Lūk, tikai dažas no
situācijām:
- Tavai ticībai nepieciešams
uzmundrinājums - ir ieteikums izlasīt Ebreju 11.nodaļu,
- Esi nomākts – lasi Psalms 37,
- Esi grēkojis – lasi Psalms 51,
- Grūti saprasties ar līdzcilvēkiem – lasi Romiešiem 12.
Lūgšanu un pārdomu pieturu sagatavotāja Evita Zeile |
Recepte pret grēku.
„Saroc paklausības saknes,
saplūc dvēseles skaidrības, pacietības un taisnprātības ziedus, vēl pievieno
labus darbus, aplej ar grēksūdzes asarām, pieber pa šķipsniņai cilvēkmīlestības
un žēlsirdības sāls, pieliec padevības un pielūgsmes pulverīti. Pa 1 karotītei
trīs reizes dienā dzer zāles, kas saucas „Bīsties Dievu!”
Pats tērpies godīguma
drānās. Nekul tukšus salmus, citādi saaukstēsies un atkal sasirgsi ar grēku.”
V Lūgšanu pietura bija lasītava.
Šeit uz galda bija
novietotas ļoti daudzas gan latviešu, gan ārzemju autoru kristīgās grāmatas. Tajās
bija ieliktas grāmatzīmes un arī atzīmētas vietas, kuras vajadzētu izlasīt, pārdomāt
un veltīt laiku lūgšanai par izlasīto.
Visā šajā
lūgšanu ceļojuma laikā dievnama telpās bija klusums, kam fonā skanēja klusināta
mūzika un lūgšanu pieturas izgaismotas ar daudz jo daudzām svecītēm.
Kad bijām apmeklējusi
visas lūgšanu pieturas un gremdējušies pārdomās un lūgšanās, tad mīļu roku
īpašnieces blakus telpā jau gaidīja mūs ar karstu tēju un lielu jo lielu kliņģeri.
Mēs visi draudzīgi sēdējām un pārrunājām to, kā Dievs mūsu katra dzīvē ir
uzklausījis lūgšanas. Sevišķi prātaā palika draudzes vecākā Aivara Zeiļa
stāstītais notikums no viņa vecāku dzīves. Vecāku māja atradās dzelzceļa malā,
kur auga eglīšu dzīvžogs. Sausā laikā dzirkstele no garāmbraucoša vilciena
aizdedzināja dzīvžogu, un jūs taču ziniet, cik ātri deg un švirkst eglīšu
skujas. Liesmas pa degošajam eglītēm ātri tuvojās lauku māju kompleksam.
Izmisumā Aivara Zeiļa tēvs sauca pret debesīm: „Dievs, palīdzi!”. Dievs
acumirklī uzklausīja šo izmisuma saucienu. Pēkšņi spēcīgs vējš virpulī
sagriezās pretējā virzienā, kā iepriekš, no ziemeļiem, un liesmas kā nebijušas,
nodzisa. Vēl ilgi stāvēja kāda eglīte, ko aplūkot – dienvidu puse pārogļojusies
un ziemeļu puse koši zaļa. Paldies Dievam!
Raksta autore Anna Jaunzeme |
Neklātienes
ceļojumā ar jums kopā bija Anna Jaunzeme